Situācija
Ēku projektēšanas birojs Viļņā ar 60 cilvēkiem projektē dzīvojamās un komerciālās ēkas. Apmēram 35 darbinieki – arhitekti, būvkonstruktori un inženiersistēmu projektētāji – katru dienu strādā ar BIM modeļiem. Modeļi katru gadu auga: dzīvojamā kompleksa modelis ar visām inženiersistēmām sasniedza vairākus gigabaitus, un tā atvēršana varēja aizņemt līdz desmit minūtēm.
Darba stacijas bija iegādātas pirms pieciem vai sešiem gadiem. Daži projektētāji strādāja ar klēpjdatoriem, jo bieži brauc uz objektiem un strādā no būvlaukumiem. Tas nozīmēja, ka projektu faili ceļoja uz klēpjdatoriem, un centrālā versija biroja failu serverī ne vienmēr bija jaunākā. Divreiz gadā birojs zaudēja vairāku dienu darbu, kad klēpjdators sabojājās vai tika atstāts automašīnā.
Tehniskais direktors aprēķināja, cik izmaksātu 35 darba staciju un klēpjdatoru modernizācija ar piemērotām grafiskajām kartēm. Summa bija liela, un pēc trim gadiem tā būtu jāatkārto. Viņš vērsās pie mums ar jautājumu: vai ir cits ceļš?
Kas bija nepieciešams
Kopā ar tehnisko direktoru un projektu vadītājiem definējām prasības:
- Projektētājiem ar BIM programmām jāstrādā tikpat plūstoši kā labā vietējā darba stacijā, ieskaitot 3D skatus un renderēšanu.
- Darbs no biroja, no mājām un no būvlaukuma pa parastu interneta savienojumu, nesūtot smagus failus.
- Visi projektu faili vienā vietā, ar versijām un rezerves kopijām, un neviens projekts uz klēpjdatora.
- Nekādu jaunu darba staciju; esošie datori vēl dažus gadus kalpo kā termināļi.
- Programmatūras licencēm jādarbojas mākonī, nepārkāpjot licences noteikumus.
- Pakāpeniska pāreja, lai necietu projektu termiņi.
Ko mēs darījām
1. nedēļa: pilota darba stacija
Mūsu datu centrā Lietuvā sagatavojām GPU mākoņserveri ar NVIDIA vGPU tehnoloģiju, kas ļauj vienu fizisku grafisko karti sadalīt starp vairākām virtuālām darba stacijām. Izveidojām trīs pilota darba stacijas dažādiem profiliem: arhitektam, būvkonstruktoram un vizualizācijas speciālistam, kuram nepieciešami visvairāk grafikas resursu.
Ar programmatūras ražotājiem sakārtojām BIM programmu licencēšanu. Dažas licences bija piesaistītas konkrētai aparatūrai, un tās bija jāpārizsniedz. Tas aizņēma ilgāk, nekā plānots, un tā ir svarīgākā lieta, ko sākt pēc iespējas agrāk.
2. nedēļa: testēšana reālos projektos
Trīs projektētāji nedēļu strādāja tikai mākonī, reālos projektos. Mērījām atvēršanas laiku, 3D skata plūstamību, renderēšanas laiku un, galvenais, subjektīvo iespaidu. Lielākais modelis atvērās nepilnās divās minūtēs desmit vietā, jo faili un darba stacija atradās vienā datu centrā, nevis ceļoja pa tīklu.
Visgrūtākā bija vizualizācijas speciālista darba stacija: sākotnējais vGPU profils renderēšanai bija par mazu, un nācās piešķirt lielāku grafikas atmiņas daļu. Galu galā definējām trīs šādus profilus pēc lomām.
3. nedēļa: faili un piekļuve
Visus projektu failus no biroja failu servera un klēpjdatoriem pārnesām uz failu krātuvi tajā pašā datu centrā. Ieviesām skaidru projektu mapju struktūru un tiesības pēc projektu komandām. Ieslēdzām serveru rezerves kopēšanu ar Veeam: ikdienas kopijas Lietuvā un otra kopija Amazon datu centrā Vācijā ar 60 dienu vēsturi.
Piekļuvi darba stacijām iestatījām caur VPN ar divfaktoru autentifikāciju. No būvlaukuma projektētājs pieslēdzas ar jebkuru klēpjdatoru vai planšetdatoru un redz to pašu darba staciju kā birojā. Liels joslas platums nav vajadzīgs; pietiek ar mobilo savienojumu.
4. nedēļa: pakāpeniska pārcelšana
Atlikušās darba stacijas pārcēlām grupās pa desmit nedēļā, katru reizi sākot ar komandu, kurai nebija tuvu termiņu. Vecās darba stacijas palika kā termināļi, un tagad tām vajag tikai ekrānu un savienojumu. Uz klēpjdatoriem neatrodas neviens projekta fails, un lokālie diski ir šifrēti.
Rezultāts
Birojs nenopirka nevienu jaunu darba staciju. Esošie datori, kuri BIM darbam vairs nebūtu pietikuši, kalpos kā termināļi vēl dažus gadus. Lielas vienreizējas investīcijas vietā ir ikmēneša maksa par 35 grafiskajām darba stacijām mākonī, ko var palielināt vai samazināt atbilstoši projektu apjomam: vasarā, kad ir vairāk praktikantu, pievieno dažas darba stacijas, bet rudenī tās izslēdz.
Visi projektu faili 100 % atrodas datu centrā, ar ikdienas rezerves kopijām divās valstīs. Kopš pārcelšanas nav bijis nevienas reizes, kad projekts zaudēts kopā ar datoru. Projektētāji strādā vienādi no objektiem, mājām un biroja; projektu vadītāji saka, ka modeļu saskaņošana ar apakšuzņēmējiem kļuvusi ātrāka, jo failus vairs nav jāsūta, pietiek piešķirt piekļuvi.
Mērām to vienkārši: darba staciju skaits un to noslodze ir redzami pārvaldības panelī, bet atvēršanas laiki un atjaunošanas testi tiek pārbaudīti katru ceturksni.
Gaidīju, ka projektētāji sūdzēsies, ka mākonis ir lēnāks. Sūdzas tie, kurus vēl neesam pārcēluši.
Ko mēs ieteiktu līdzīgā situācijā
- Sāciet ar licencēm. BIM un CAD ražotājiem ir dažādi noteikumi darbam virtuālā vidē, un tas aizņem visilgāk.
- Pilota darba stacijas pārbaudiet ar reāliem projektiem un reāliem cilvēkiem, nevis demonstrācijas modeļiem. Vizualizācijas speciālistam būs vajadzīgs cits profils nekā būvkonstruktoram.
- Failus pārnesiet kopā ar darba stacijām. Ja darba stacija ir mākonī, bet faili birojā, ieguvums ir neliels.
- Uz klēpjdatoriem nedrīkst palikt projektu faili. Tas ir jautājums ne tikai par drošību, bet arī par intelektuālo īpašumu, ja projekts ir uzņēmuma galvenais produkts.
