Serveris, kas darbojas, izskatās pēc servera, kam nav vajadzīga uzmanība. Tā ir dārgākā ilūzija uzņēmuma IT. Lielākā daļa nopietnu atteikumu, ar kuriem mēs saskaramies, nesākās pēkšņi: tos pieteica piepildīts disks, atkārtoti brīdinājumi žurnālos vai rezerves kopija, kas vairākus mēnešus bija „veiksmīga”, bet no kuras neviens nebija mēģinājis neko atjaunot.
Ikmēneša pārbaude ir minimālais ritms, kādā šādus signālus var pamanīt laikus. Nav svarīgi, vai serveris stāv jūsu biroja skapī vai darbojas mākonī: jautājumi ir tie paši, mainās tikai tas, kas atbild par fizisko daļu.
Zemāk ir saraksts, ko izmantojam paši. Tas der gan kā iekšējais kontrolsaraksts, gan kā veids, kā pārbaudīt, ko jūsu pašreizējais pakalpojumu sniedzējs patiešām dara.
Atjauninājumi un drošība
1. Operētājsistēmas un lietojumprogrammu atjauninājumi
Pārbaudiet, vai ir uzstādīti visi drošības atjauninājumi, vai serveris pēc tam ir pārstartēts un vai nav neviena gaidoša ielāpa. Bieža kļūda ir tā, ka atjauninājumi ir lejupielādēti, bet neuzstādīti, jo kāds pirms pusgada atlika pārstartēšanu „uz nākamo nedēļas nogali”. Pārbaudiet ne tikai Windows vai Linux, bet arī serverī strādājošās lietojumprogrammas: datubāzu dzinējus, grāmatvedības sistēmas, attālinātās piekļuves rīkus.
2. Antivīruss un galapunktu aizsardzība
Pārliecinieties, ka aizsardzības aģents darbojas, tā paraksti ir aktuāli un pārvaldības konsole redz serveri kā aktīvu. Izskatiet pagājušā mēneša atklājumus: pat ja tie tika bloķēti, atkārtoti mēģinājumi parāda, no kurienes nāk apdraudējums. Mūsu pārvaldītajos serveros izmantojam Bitdefender GravityZone, taču princips ir spēkā jebkuram risinājumam: aizsardzība bez pārbaudes ir tikai licence.
3. Piekļuvju pārskats
Izgūstiet sarakstu ar visiem kontiem, kuriem ir piekļuve serverim: lokālie, domēna, attālinātā darbvirsma, VPN. Pārbaudiet, vai tajā nav bijušo darbinieku, bijušo piegādātāju vai pirms gada izveidotu „pagaidu” kontu. Administratora tiesībām šomēnes jābūt tikai tiem, kam tās patiešām vajadzīgas. Tas ir viens no pirmajiem jautājumiem, ko auditors uzdod saistībā ar NIS2 vai DORA prasībām.
Dati un atjaunošana
4. Rezerves kopijas atjaunošanas tests
Nevis „vai rezerves kopija ir veiksmīga”, bet „vai no tās var atjaunot”. Katru mēnesi atjaunojiet vismaz vienu failu, mapi vai datubāzi atsevišķā vietā un pārbaudiet, vai dati atveras. Reizi ceturksnī ir vērts testa vidē atjaunot visu virtuālo mašīnu un izmērīt, cik ilgi tas aizņem. Šis laiks ir jūsu īstais atjaunošanas laiks, nevis tas, kas rakstīts plānā. Ja rezerves kopijas tiek glabātas tikai tajā pašā tīklā, apsveriet nemaināmas rezerves kopijas, kas no tīkla nav redzamas. Tās ir vienīgās, kas pārdzīvo izspiedējvīrusu uzbrukumus, kuri rezerves kopijas meklē vispirms un iznīcina.
5. Diska vieta un tās tendence
Šodienas brīvās vietas apjoms ir mazāk svarīgs par to, kā tas mainās. Ja disks mēneša laikā piepildījies par dažiem procentiem, aprēķiniet, kad tas būs pilns, un plānojiet jau tagad. Biežākie cēloņi: augoši žurnāli, pagaidu faili, vecas rezerves kopijas lokālajā diskā un datubāzes transakciju žurnāli, ko neviens nesamazina.
6. Datubāzu apkope
Datubāze ir atsevišķa sistēma ar savām vajadzībām. Pārbaudiet indeksu fragmentāciju, statistikas atjaunināšanu, transakciju žurnāla izmēru un to, vai darbojas pašas datubāzes rezerves kopēšanas uzdevumi. Grāmatvedības vai noliktavas sistēmai, kas „sākusi darboties lēni”, parasti ir datubāzes problēma, nevis servera problēma. Ja tas atkārtojas, ir vērts apsvērt atsevišķu datubāzu apkopes līgumu.
Signāli, ko serveris sūta pats
7. Sistēmas un lietojumprogrammu žurnāli
Izskatiet kļūdu un brīdinājumu žurnālus par visu mēnesi, ne tikai par pēdējo dienu. Meklējiet atkārtotus ierakstus: neveiksmīgas pieteikšanās no vienas adreses, diska lasīšanas kļūdas, pakalpojumus, kas vienā naktī pārstartējušies vairākas reizes. Viens ieraksts ir sakritība; divdesmit vienādi ir nākotnes atteikums vai notiekošs uzbrukums.
8. Monitoringa sistēma un tās brīdinājumi
Pārbaudiet, vai monitorings joprojām uzrauga to, kas jāuzrauga: visus serverus, visus pakalpojumus, visus diskus. Jaunie diski un virtuālās mašīnas bieži paliek ārpus monitoringa. Izskatiet, kuri brīdinājumi mēneša laikā tika ignorēti. Ja kāds darbojas katru dienu un neviens nereaģē, vai nu mainiet slieksni, vai novērsiet cēloni. Ignorēts monitorings ir sliktāks par tā neesamību, jo rada drošības sajūtu.
9. Veiktspējas rādītāji
Salīdziniet procesora, atmiņas un diska slodzi ar iepriekšējo mēnesi. Palēnināšanās notiek pakāpeniski, un darbinieki pie tās pierod, līdz kādu dienu grāmatvedības pārskata ģenerēšana aizņem stundu. Ikmēneša tendence ļauj plānot resursu pievienošanu pirms, nevis pēc tam.
Fiziskā vide un ārējās atkarības
10. Temperatūra, UPS un aparatūras stāvoklis
Ja serveris atrodas jūsu telpās, pārbaudiet telpas temperatūru, ventilatoru stāvokli un aparatūras pārvaldības saskarnes brīdinājumus par diskiem, barošanas blokiem vai atmiņu. Nepārtrauktās barošanas avota (UPS) akumulatori noveco nemanāmi: pārbaudiet paštesta rezultātu un to, cik minūtes tas patiešām izturētu. Akumulators, kas pirms trim gadiem turēja divdesmit minūtes, šodien var turēt divas. Mākonī šī daļa ir pakalpojumu sniedzēja ziņā, taču ir vērts zināt, kā tā ir organizēta.
11. Sertifikāti un domēni
Uzskaitiet visus SSL/TLS sertifikātus, ko serveris izmanto: tīmekļa vietne, e-pasts, VPN, attālinātās darbvirsmas vārteja, iekšējās lietojumprogrammas. Pārbaudiet derīguma termiņus un to, vai darbojas automātiskā atjaunošana. Beidzies sertifikāts aptur pakalpojumu tāpat kā atteikums, taču to ir vieglāk paredzēt nekā jebko citu. Tajā pašā sarakstā pievienojiet domēnu un licenču derīguma termiņus.
12. Dokumentācija un izmaiņu žurnāls
Pierakstiet, kas šomēnes serverī mainījies: uzstādītie atjauninājumi, mainītie iestatījumi, jauni konti, nomainīta aparatūra. Tas aizņem desmit minūtes, un pēc pusgada, kad kaut kas pārstās darboties, tas būs vienīgais veids, kā zināt, ar ko sākt. Dokumentāciju prasa arī gandrīz katrs drošības audits.
Kā to organizēt, lai tas patiešām notiek
Kontrolsaraksts neko nemaina, ja tas paliek rakstā. Mūsu pieredzē darbojas trīs lietas.
Pirmkārt, fiksēts datums. Piemēram, mēneša pirmā otrdiena ir servera diena. Nevis „kad būs laiks”, jo laika nekad nav.
Otrkārt, atbildīga persona un parakstīts kontrolsaraksts. Nevis lai varētu kādu vainot, bet lai būtu skaidrs, kas izdarīts. Ja to dara ārējs pakalpojumu sniedzējs, pieprasiet ikmēneša pārskatu ar tiem pašiem divpadsmit punktiem.
Treškārt, automatizācija, kur vien iespējams. Diska vietu, sertifikātu derīguma termiņus, rezerves kopēšanas statusu un žurnālu anomālijas var pārbaudīt automātiski katru dienu, atstājot cilvēkam rezultātu izskatīšanu un atjaunošanas testu veikšanu. Tā darbojas mūsu serveru uzturēšana: monitorings par problēmu paziņo mums agrāk nekā jums, un ikmēneša pārbaude kļūst par pārskatu, nevis par ugunsgrēku dzēšanu.
Ar ko sākt
- Izņemiet šo sarakstu un atzīmējiet, kuri punkti jūsu uzņēmumā pagājušajā mēnesī tika pārbaudīti. Ja mazāk nekā puse, tas ir jūsu sākumpunkts, nevis pārmetums.
- Sāciet ar ceturto punktu: šonedēļ atjaunojiet vienu failu no rezerves kopijas. Ja tas neizdodas, viss pārējais var pagaidīt.
- Pārskatiet piekļuves un atvienojiet visu, kas vairs nav vajadzīgs. Tas aizņem stundu un ir lielākais drošības ieguvums par mazākajām izmaksām.
- Nosakiet servera dienu un atbildīgo personu. Ja uzņēmumā nav neviena, kas to varētu darīt, apsveriet ārēju serveru uzturēšanu, kas ietver visus divpadsmit punktus.
- Pēc trim mēnešiem salīdziniet: cik brīdinājumu tika pamanīti, pirms tie kļuva par atteikumiem.
Serveris, ko kāds pārbauda katru mēnesi, reti atsakās negaidīti. Un, ja tomēr atsakās, ir no kā atjaunot.
